Sarkanā jūra (turpinājums)

Sarkanās jūras mežs
Jā, tieši tā, Sarkanajai jūrai ir savs mežs, kurš atrodas jūras ziemeļu daļā un sastāv no mangrovju audzēm. Tas ir vienīgais augs, kurš ir spējīgs augt sāļa ūdenī un kura sakņu sistēmai, visu laiku nav nepieciešams skābeklis.

Šis brīnumainais augs, ir spējīgs sāls pārpalikumus izvadīt caur lapām, bet dzīvinošais mitrums ir spējīgs pabarot koksni. Augs veido tādas audzes, ka cilvēkam, izspraukties caur tām ir diezgan sarežģīti, nu bet ja tomēr nejauši gadās tādās nokļūt, tad bez apkārtējo cilvēku palīdzības izkļūt no tām, praktiski nav iespējams. Sarkanās jūras mangrovju audzēs mīt liels skaits jūras dzīvnieku un putnu, ar kuru novērošanu nodarbojas rezervāta ornitologi un zoologi.

Ja runājam par Sarkano jūru, tad ir jāsaka, ka tā ir visīstākā paradīze daiveriem, zvejniekiem un cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zemūdens medībām un tas nemaz nebūs pārspīlēts. Vajag tikai uzlikt ūdenslīdēja masku, paņemt gaisa cauruli un jau pie pašiem jūras krastiem jūs varēsiet ieraudzīt, galvu reibinošo, zemūdens pasauli – koraļļus, jūras ežus, zivis, utt.

Brīžiem pat liekas, ka visas zivis sacenšas savā starpā, kura tad no tām būs viskošākā un neparastākā. Siltais un kristāldzidrais ūdens, ļauj Sarkanajā jūrā dzīvot lielam skaitam, gan floras, gan faunas iemītnieku. Zemūdens dzīve šeit ir ļoti aktīva pat nakts stundās.

Uz doto brīdi, zinātniekiem, kuri pēta Sarkanās jūras dzīles, ir izdevies konstatēt un aprakstīt gandrīz 1 500 bezmugurkaulnieku un gandrīz tikpat daudz zivju sugu. Sarkanās jūras ūdeņos dzīvo gandrīz 300 koraļļu veidu, kuru vairošanās process rada fantastisku gleznu.

Milzīgie bruņurupuči un draiski delfīni, lieliski papildina brīnišķīgo ainavu un stāsta tūristiem par to, ka viņi ir nokļuvusi vietā, kur zemūdens dzīvē, paveras cilvēka acu skatienam, visā tās skaistumā.

Savukārt, ihtiologi uzskata, ka mūsdienās ir atklāts ne vairāk par 60% Sarkanās jūras iemītnieku. Vislielākais, unikālās jūras dziļums, ir trīs metri, bet tas nozīmē, ka lielākais vairums dziļūdens zivju, mūsdienu zinātniekiem nav zināms. Pagaidām ir atklātas tikai četrdesmit trīs zivju sugas, kuras dzīvi dziļajos ūdeņos. Turklāt, Sarkanā jūra, zinātniekiem izvirza aizvien jaunus uzdevumus. Līdz pat šim brīdim, neviens zinātnieks nevar izskaidrot, kāpēc, aptuveni 30% jūras ziemeļu daļas iemītnieku nav spējīgi dzīvot citā jūras daļā. Rodas iespaids, ka kaut kāda neredzama robeža neļauj jūras iemītniekiem pārvietoties no ziemeļiem uz dienvidiem. Ja runājam par ķīmisko ūdens sastāvu un temperatūras režīmu, tad ir jāsaka, ka visos apgabalos tas ir gandrīz identisks.

Neskatoties, uz paradīzi, kura valda zem ūdens, sarkanā jūra slēpj sevī arī ļoti daudz briesmu. Piemēram, pieskarties koraļļiem vai dīvainajām medūzām ir stingri aizliegts, par to ir rakstīts gandrīz visos tūristu bukletos. Jūras eža vai zemūdens čūskas kodiens var izraisīt apdegumu vai alerģisku reakciju, kā arī lielu asiņu zudumu un beigties pat ar nāvi.