Kā vieglāk sekot līdzi savām finansēm

Mūsdienās lielākai sabiedrības daļai ir ne tikai skaidra nauda, bet arī tā saucamā virtuālā nauda. Lielākā daļa darba devēju algas maksā pārskaitot attiecīgo summu uz norādīto bankas kontu – tā ir daudz vieglāk un ērtāk. Tāpēc, ja sāc strādāt, bet tev nav bankas konta, tad tādu nāksies atvērt – lai varētu saņemt algu. Šobrīd arvien vairāk un vairāk vietās ir iespējams norēķināties ar maksājumu karti, tāpēc brīžiem šķiet, ka skaidras naudas darījumi pēc pāris gadiem izzudīs. Abiem šiem naudas veidiem, protams, ir gan savi plusi, gan mīnusi. Kaut vai tā pati sekošana savām finansēm (visita il nostro sito) – cilvēki sadalās 2 grupās. Vienai cilvēku grupai vieglāk ir sekot līdzi finansēm tikai bezskaidrā formā, taču otrai grupai vieglāk ir ar skaidru naudu. Varbūt viss atkarīgs no ieraduma. Ja cilvēki ir pieraduši visur norēķināties ar skaidru naudu, tad tā arī ir vieglāk un ērtāk, un tieši tas pats ar virtuālo naudu. Vienīgā atšķirība ir tajā, ka pašlaik ne visur var norēķināties ar karti, tāpēc nav iespējams nemaz nelietot skaidro naudu. Internetbankā ir ļoti viegli gan pārskatīt, gan sekot līdzi savām finansēm. Vari aplūkot savus ienākumus un izdevumus katru mēnesi vai katru nedēļu, un atrast to vietu, kur tērē visvairāk. Internetbankā ir ērti tas, ka pie katra darījuma vari redzēt, kurā veikalā tas bija – tādējādi nemaz nav speciāli jāpieraksta vai jāatceras, kur pirms mēneša iztērēji 1/3 algas. Internetbankā to var sameklēt dažu sekunžu laikā. Savukārt mīnuss ir tāds, ka virtuālo naudu nevar izjust tik labi kā skaidro. Virtuālā nauda ir vienkārši cipars, kuru tu redzi bankomāta vai datora ekrānā. Protams, tu saproti, ko šis skaitlis nozīmē, un cik tas daudz ir, taču iepērkoties šo naudas daudzumu ir grūti just. Tu tikai nospied 4 ciparu kombināciju un nemaz neredzi kā tas skaitlis samazinās. Tāpēc ir viegli iztērēt vairāk nekā plānoji, kā arī naudu tērēt samērā nevajadzīgās lietās. Ar skaidru naudu ir pretēji – var ļoti viegli just kā tā aizplūst. Piemēram, tu izņem no konta 100 EUR un ieliec makā. Katru reizi, kad veikalā iepērcies, tu iedod kasierim kādu no šīm banknotēm, un tev izdod kaut kādu atlikumu. Tā nu banknotes pa vienai pazūd, iespējams pieaug sīknaudas kaudzīte, kura bieži vien padara maku pārāk smagu vai grūti aiztaisāmu (šajā steidzīgajā pasaulē cilvēkiem negribas ilgi pie kases stāvēt un skaitīt sīknaudu, lai saskaitītu vajadzīgo summu – it īpaši tad, ja aiz viņiem stāv gara rinda). Taču dodot kārtējo banknoti, tu redzi, ka maks paliek tukšāks (migliore friggitrice ad aria). Citreiz, ja apdomā kāda pirkuma nepieciešamību, tu apskaties cik makā ir naudas – ja palikusi tikai viena banknote, tad dažreiz negribas to tērēt, jo tā ir pēdējā kas ir. Tāpēc, norēķinoties ar skaidru naudu, ir vieglāk neiztērēt pārāk daudz (jo makā ir tik naudas cik ir). Taču sekot līdzi tam, ko tu pērc ir daudz grūtāk – tad ir jākrāj visi čeki, jāpieraksta vai jābūt apveltītam ar izcilu atmiņu. Kaut kādus mazos pirkumus atcerēties ir pavisam grūti. Arī baigo sarakstu diez vai kāds gribēs veidot. Laikam jau tomēr visvieglāk ir pārvaldīt savas finanses, atrodot zelta vidusceļu starp skaidru naudu un bezskaidru naudu, bet katram jāatrod savs.