Interesanti fakti par Baltijas jūru un Balto jūru

Baltijas jūra

  • Baltijas jūra atrodas Eiropas ziemeļos un ir kuģniecības šūpulis. Turklāt, jūras plašumi ir milzīgi, tajos mīt daudzveidīgs, dzīvo radību klāsts. Runājot par Baltijas jūru, gribas atzīmēt, ka te jūs sastapsieties ar skarbajām ziemeļu ainavām, kuras ir pārsteidzoša skaistuma pilnas. Neskatoties uz to, ka vasarā, daudzi šajā jūrā peldas, ūdens tajā, nekad nav, tā pa īstam silts.
  • Baltijas jūru mēs varam uzskatīt par jaunu jūru. Zinātnieki ir konstatējuši, ka tā ir radusies tikai pirms četriem tūkstošiem gadu.
  • Baltijas jūra no citām jūrām atšķiras ar savu nelielo dziļumu. Vidēji, tās dziļums ir aptuveni piecdesmit metri.
    Baltijas jūrā, paisumi un bēgumi gandrīz nav jūtami, jo ūdens līmenis izmainās tikai par kādiem desmit centimetriem un tas ir manāmi mazāk, nekā citās jūrās.
  • Baltijas jūra tiek uzskatīta par vienu no mierīgākajām jūrām arī viļņu ziņā. Šeit sastopamie viļņi, parasti nepārsniedz trīs metru augstumu pat sliktā laikā. Kaut gan, ir novēroti viļņi, arī desmit metru augstumā.
  • Baltijas jūras ziemeļu daļa ziemā sasalst. Līdzīga situācija tiek novērota arī Japānas jūrā.
  • Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis varētu būt arī labāks. Slikts tas ir tāpēc, ka pēc Otrā pasaules kara, jūras dibenā, tika apglabāti ķīmiskie ieroči. Gadi ir darījuši savu, ūdens pakāpeniski saēd konteinerus ar ķīmiskajām vielām un kaitīgas vielas sāk uzpeldēt ūdens virspusē.
  • Igauņi, Baltijas jūru sauc par Rietumu, bet vācieši, zviedri un somi – par Austrumu.
  • Baltijas jūras Dānijas piekrastē ir ļoti interesanta vieta, kuru sauc par Troļļu mežu. Parkā aug dīvaini izliekti koki. Iemesls, kāpēc koku stumbri deformējas, līdz pat šim brīdim, nevienam nav zināms.
  • Baltijas jūras ūdeņos, salīdzinājumā ar citu jūru ūdeņiem, ir izšķīdis visvairāk zelta.
  • Pirms septiņiem – astoņiem tūkstošu gadu, mūsdienās redzamās Baltijas jūras vietā, pletās ezers.
  • Baltijas jūra robežojas ar Ziemeļu jūru, bet to ūdeņi nekad nesajaucas, tāpēc, ka tiem ir dažāds blīvums.

Baltā jūra

  • Baltā jūra nepieder pie to jūru skaita, kurās gribas izpeldēties, vienīgi, ja nu jūs esat tas cilvēks, kuram patīk peldēties ledusaukstā ūdenī. Baltai jūrai piemīt skarbs skaistums, bet tas noteikti nemudinās jūs izbaudīt ūdens procedūras. Šeit, ļoti skaisti ir vasarā, neskatoties uz to, ka tā ir pārāk īsa un ne visai silta. Gaiss te reti kad iesilst vairāk par 13 – 15 grādiem.
  • Vikingi Balto jūru sauca par “Čūsku līci” , tāpēc ka tā ir maza un tai ir jocīgi izliekta krasta līnija.
  • Baikāla ezers ir trīs reizes mazāks par Balto jūru, bet ūdens tajā ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā Baltā jūrā.
  • Baltās jūras dziļums visdziļākajā punktā ir 343 metri. Tas pats Baikāla ezers ir daudzas reizes dziļāks.
  • Aptuveni pusgadu Baltā jūra ir iekalta ledos.
  • Karstajos vasaras mēnešos, ūdens virskārta sasilst aptuveni līdz plus 13 grādiem.
  • Paisuma un bēguma laikā, Baltās jūras līmenis mainās par diviem metriem.
  • Neskatoties uz to, kā ūdens jūra ir auksts, tajā mīt daudz dažādu zivju sugu, tajā skaitā arī Atlantijas lasis.
  • Balto jūru sauc par Balto tāpēc, ka lielāko gada daļu, tā ir iekalta ledū un apsnigusi ar sniegu.