Interesanti fakti par Sargasa jūru un Sarkano jūru

Sargasa jūra

  • Sargasa jūra ir patiess dabas brīnums – visīstākā jūra okeāna vidū. Sargasa jūra joprojām piesaista sev daudzu zinātnieku uzmanību. Otras, tādas jūras uz Zemes vienkārši nav, turklāt, tā ir arī jūra, kura slēpj sevī milzīgi daudz noslēpumu, kurus līdz šim brīdim nevienam nav izdevies atklāt.
  • Sargasa jūra ir vienīgā jūra, kurai nav krastu.
  • Ūdens, Sargasa jūrā ir gandrīz nekustīgs, tāpēc ka tajā aug milzīgi daudz ūdenszāļu. Zinātnieki lēš, ka to kopējais svars varētu būt aptuveni 10 – 11 triljoni tonnu.
  • Sargasa jūrā ir sala, kura sastāv no atkritumiem un kurus uz turieni nogādā okeāna straumes. Tas rada sarežģītu ekoloģisko problēmu, kura ir nepieciešams risinājums.
  • Sargasa jūra ir aptuveni astoņas reizes lielāka par Franciju, kaut gan, tās izmēri visu laiku mainās.
  • Sargasa jūrā ir nogrimuši daudz burinieki bezvēja dēļ, kurš parasti valda šajos platuma grādos.
  • Sargasa jūras līmenis ir aptuveni divus trīs metrus augstāks par okeāna, kas to ieskauj, līmeni.
  • Vasaras mēnešos, Sargasa jūras, augšējo ūdens slāņu temperatūra var sasniegt aptuveni divdesmit septiņus – divdesmit astoņus grādus pēc Celsija.
  • Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ, zuši no Eiropas un Amerikas peld uz Sargasa jūru lai nārstotu, bet viņu mazuļi, pēc tam peld atpakaļ. Ceļā jaunie zuši pavada aptuveni trīs gadus.

Sarkanā jūra

  • Sarkanā jūra daudziem ir pazīstama savu slaveno kūrortu dēļ, kuri atrodas Ēģiptes piekrastē. Sarkanā jūra, iespiesta starp Arābijas pussalu un Āfriku, no citām jūrām atšķiras ar ārkārtīgi bagātu pazemes pasauli un silto ūdeni, kuru tik ļoti ir iemīļojoši daudzi, jo daudzi tūristi. Bet, pie senajiem jūras braucējiem, šai jūrai bija slikta slava, tās neparedzamā rakstura dēļ.
  • Ēģiptieši Sarkano jūru sauc “Zaļajām tālēm”.
  • Sarkanā jūra, salīdzinājumā ar citām jūrām ir vissāļākā. Nāves jūra šoreiz netiek ņemta vērā, jo tā, pēc savas būtības ir ezers.
  • Sarkanajā jūrā neieplūst neviena upe, tieši tāpēc, tās ūdeņi ir tik dzidri.
  • Salīdzinājumā ar citām jūrām, Sarkanā jūra ir vissiltākā. Tā ir siltāka pat par Azovas jūru.
  • Katru dienu, no Sarkanās jūras virsmas iztvaiko tāds ūdens daudzums, ka jūras līmenim vajadzētu samazināties vismaz par 5 mm, bet tas notiek un ūdens paliek tajā pašā līmenī, tāpēc, ka spēcīga plūsma no Indijas okeāna atnes jaunus ūdeņus.
  • Sarkanās jūras krasti attālinās viens no otra, zemes garozas kustību dēļ, ar ātrumu – aptuveni viens centimetrs gadā.
  • Sarkanās jūras un Adenas līča ūdeņi savā saskaršanās vietā nesajaucas, tāpēc, ka tiem ir dažāds blīvums.
  • Pēc Suecas kanāla atklāšanas, Vidusjūras floras un faunas pārstāvji sāka sajaukties ar Sarkanās jūras pārstāvjiem.
  • Pat ziemā, Sarkanās jūras virsējo slāņu ūdens temperatūra nenolaižas zemāk par plus divdesmit grādiem.
  • Izraēlā Sarkano jūru sauc par Niedru jūru.

Interesanti fakti par Baltijas jūru un Balto jūru

Baltijas jūra

  • Baltijas jūra atrodas Eiropas ziemeļos un ir kuģniecības šūpulis. Turklāt, jūras plašumi ir milzīgi, tajos mīt daudzveidīgs, dzīvo radību klāsts. Runājot par Baltijas jūru, gribas atzīmēt, ka te jūs sastapsieties ar skarbajām ziemeļu ainavām, kuras ir pārsteidzoša skaistuma pilnas. Neskatoties uz to, ka vasarā, daudzi šajā jūrā peldas, ūdens tajā, nekad nav, tā pa īstam silts.
  • Baltijas jūru mēs varam uzskatīt par jaunu jūru. Zinātnieki ir konstatējuši, ka tā ir radusies tikai pirms četriem tūkstošiem gadu.
  • Baltijas jūra no citām jūrām atšķiras ar savu nelielo dziļumu. Vidēji, tās dziļums ir aptuveni piecdesmit metri.
    Baltijas jūrā, paisumi un bēgumi gandrīz nav jūtami, jo ūdens līmenis izmainās tikai par kādiem desmit centimetriem un tas ir manāmi mazāk, nekā citās jūrās.
  • Baltijas jūra tiek uzskatīta par vienu no mierīgākajām jūrām arī viļņu ziņā. Šeit sastopamie viļņi, parasti nepārsniedz trīs metru augstumu pat sliktā laikā. Kaut gan, ir novēroti viļņi, arī desmit metru augstumā.
  • Baltijas jūras ziemeļu daļa ziemā sasalst. Līdzīga situācija tiek novērota arī Japānas jūrā.
  • Baltijas jūras ekoloģiskais stāvoklis varētu būt arī labāks. Slikts tas ir tāpēc, ka pēc Otrā pasaules kara, jūras dibenā, tika apglabāti ķīmiskie ieroči. Gadi ir darījuši savu, ūdens pakāpeniski saēd konteinerus ar ķīmiskajām vielām un kaitīgas vielas sāk uzpeldēt ūdens virspusē.
  • Igauņi, Baltijas jūru sauc par Rietumu, bet vācieši, zviedri un somi – par Austrumu.
  • Baltijas jūras Dānijas piekrastē ir ļoti interesanta vieta, kuru sauc par Troļļu mežu. Parkā aug dīvaini izliekti koki. Iemesls, kāpēc koku stumbri deformējas, līdz pat šim brīdim, nevienam nav zināms.
  • Baltijas jūras ūdeņos, salīdzinājumā ar citu jūru ūdeņiem, ir izšķīdis visvairāk zelta.
  • Pirms septiņiem – astoņiem tūkstošu gadu, mūsdienās redzamās Baltijas jūras vietā, pletās ezers.
  • Baltijas jūra robežojas ar Ziemeļu jūru, bet to ūdeņi nekad nesajaucas, tāpēc, ka tiem ir dažāds blīvums.

Baltā jūra

  • Baltā jūra nepieder pie to jūru skaita, kurās gribas izpeldēties, vienīgi, ja nu jūs esat tas cilvēks, kuram patīk peldēties ledusaukstā ūdenī. Baltai jūrai piemīt skarbs skaistums, bet tas noteikti nemudinās jūs izbaudīt ūdens procedūras. Šeit, ļoti skaisti ir vasarā, neskatoties uz to, ka tā ir pārāk īsa un ne visai silta. Gaiss te reti kad iesilst vairāk par 13 – 15 grādiem.
  • Vikingi Balto jūru sauca par “Čūsku līci” , tāpēc ka tā ir maza un tai ir jocīgi izliekta krasta līnija.
  • Baikāla ezers ir trīs reizes mazāks par Balto jūru, bet ūdens tajā ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā Baltā jūrā.
  • Baltās jūras dziļums visdziļākajā punktā ir 343 metri. Tas pats Baikāla ezers ir daudzas reizes dziļāks.
  • Aptuveni pusgadu Baltā jūra ir iekalta ledos.
  • Karstajos vasaras mēnešos, ūdens virskārta sasilst aptuveni līdz plus 13 grādiem.
  • Paisuma un bēguma laikā, Baltās jūras līmenis mainās par diviem metriem.
  • Neskatoties uz to, kā ūdens jūra ir auksts, tajā mīt daudz dažādu zivju sugu, tajā skaitā arī Atlantijas lasis.
  • Balto jūru sauc par Balto tāpēc, ka lielāko gada daļu, tā ir iekalta ledū un apsnigusi ar sniegu.

Nāves jūra

Nāves jūra ir sālsūdens ezers, kas atrodas viszemākajā Zemes punktā un kurš pakāpeniski sāk izžūt svelmaino saules staru iedarbībā. Tiem, kas dzīvo tā krastos, tā ir lēni ritoša krīze, jo sameklēt papildus ūdens rezerves, lai uzturētu jūru ir neiedomājami sarežģīti.

Gandrīz visi cilvēki, par Melno jūru zina vienu faktu – tajā nedrīkst noslīkt.

Ūdens tajā ir 8 – 9 sāļāks par ūdeni pasaules okeānos, tas ir tik blīvs un piesātināts ar minerāliem, ka pat neizskatās pēc normāla ūdens, bet drīzāk atgādina olīveļļu sajauktu ar smiltīm.

Gadu desmitiem ilgi ir pieņemts, ka tūristiem, kas ir apmeklējuši Svēto zemi vai Jordāniju, ir vismaz viena fotogrāfija, kur peldētājs ir nofotografēts sēdošā stāvoklī uz ūdens virsmas ar avīzi rokās.

Melnā jūra ir ne tikai izklaides vieta, bet arī unikāla ekosistēma un jūtīgs, apkārtējās vides barometrs šajā pasaules daļā, kurā sausais klimats un fermeru vajadzība pēc ūdens, pastāvīgi izraisa ūdens trūkumu.

Jūs jau droši vien esat lasījuši, ka Nāves jūra mirst. Bet tas nav tā, kā jūs iedomājaties vai arī kā jums to uzspiež domāt skaļo virsrakstu rakstītāji.

Tā kā Melnās jūras ūdens līmenis krītas, līdz ar to tās blīvums un sāls procentuālais sastāvs palielinās un tas ir laika jautājums, kad iztvaikojumu mērogs pilnībā sakritīs ar ienākošā ūdens daudzumu. tāpēc, Melnās jūras apjoms, manāmi samazināsies, bet pilnībā jūra nepazudīs.

Kaut gan jāsaka, ka jūra izžūst ļoti straujos tempos – gada laikā ūdens līmenis samazinās par metru.

Mēs zinām, ka Melnās jūras virsma ir zemākā vieta uz mūsu planētas (tagad tie ir 420 metri zemāk par jūras līmeni), tātad, ja jūra izžūst tādos tempos, tas nozīmē, ka katru gadu, zemākās vietas atzīme mainās.

Jūra atrodas tik zemu, ka braucot pa ceļu kurš ved pie jūras, ausis sāk aizlikt tā, it kā tu atrastos lidmašīnā nolaišanās brīdī.

Melnās jūras ainavas ir neticami skaistas, to saprata jau senie cilvēki. Varbūt viņi nesaprata, kas tieši, šīs vietas padara par īpašām, bet to ka tās ir īpašās – viņiem bija skaidrs.

Leģendas vēsta, ka vielas no jūras, tika piegādātas arī Kleopatras skaistumkopšanai un, ka tās ir bijušas līdzvērtīgas ēzeļu mātes pienam un mandeļu ekstraktam. Kaut gan der atzīmēt arī to, ka tādu leģendu Tuvajos Austrumos ir ļoti daudz un uzzināt, kura no tām ir patiesa – nav iespējams.

Bet, ir skaidrs tas, ka jūra ir spējīgi labvēlīgi ietekmēt astmas slimnieku veselību, ūdens, dūņas un saule – uzlabo psoriāzes slimnieku stāvokli.

Neskatoties uz to, ka Melnā jūra izžūst un mainās, tā joprojām turpina palikt ekonomiski izdevīga. Tūristi var apmeklēt gan Izraēlas, gan Jordānijas kūrortus un abas valstis var eksportēt šeit saražoto kosmētiku.

Pirmā Pasaules kara laikā, britu inženieri, uz klintīm, ieskrāpēja savus iniciāļus. Lai atzīmētu ūdens līmeni. Ir pagājis tikai viens gadsimts, bet uzraksti atrodas augstu izžuvušajā klintī.

Lai no tās vietas aizsniegtu jūru, jums tagad vajag mērot, aptuveni, 2 km garu ceļu.

Sarkanā jūra

Sarkanā jūra ir visjaunākā, vissāļākā, visskaistākā un visbagātākā – tā gribas iesākt rakstu par šo unikālo jūru.

Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra un tā atrodas starp Arābijas pussalu un Āfriku. Sarkanā jūra, ar Suecas kanāla palīdzību, savienojas ar Vidusjūru un Indijas okeānu. Šo jūru uzskata par visjaunāko, visinteresantāko, kā arī par visdaudzveidīgāko floras un faunas ziņā.

Runājot par Sarkano jūru, gribas pievērst jūsu uzmanību faktam, ka tā ir viena no sāļākajām jūrām, kura ietilpst Pasaules okeāna sastāvā, kurš apskalo visus mūsu planētas kontinentus.

Cilvēks, kurš ne visai labi zina ģeogrāfiju var jautāt, kāpēc Sarkanā jūra ir vissāļākā no visām jūrām? Tas ir tāpēc, ka Sarkanā jūra ir vienīgā visā pasaulē, kura neietek neviena saldūdens upe. Dabīgi, ka Sarkanā jūra, sāls satura ziņā atpaliek no Nāves jūras, bet te ir svarīgi atcerēties vēl vienu faktu – Nāves jūrā, praktiski, nav spējīga izdzīvot neviena radība, turklāt, Sarkanā jūra ar savu floras un faunas daudzveidību pārsteidz pat pieredzējušus ūdenslīdējus, neskatoties uz to, ka ūdens sāļums sastāda 60 gramus sāls uz vienu litru ūdens.

Salīdzināšanai varam pieminēt vienu no populārākajām jūrām – Melno jūru, kuras ūdens sāļums ir 18 grami sāls uz vienu litru ūdens.

Raksturojot Sarkano jūru, gribas pieminēt, ka tā godīgi tiek uzskatīta pat vienu, no zemūdens pasaules brīnumiem un par vissiltāko jūsu uz pasaules. To sasilda ne tikai saules stari, bet arī zemes mantija, tas nozīmē, ka atšķirībā no citām jūrām, kurās no pazemes plūst aukstās straumes, Sarkanajā jūrā no pazemes plūst siltie ūdens slāņi. Ziemā, ūdens temperatūra ir 21 – 23 grādi pēc Celsija, bet vasarā ūdens temperatūra ir spējīga sasniegt pat +30 grādus pēc Celsija. Ūdens temperatūras dēļ, Sarkanā jūra ari kļuva par vissāļāko jūru uz pasaules, protams, aiz Nāves jūras.

Zinātnieki uzskata, ka Sarkana jūra ir radusies, aptuveni, pirms 25 miljoniem gadu, tāpēc uzzināt, kāpēc tā ir nosaukta tieši tādā vārdā, diemžēl, nav iespējams. Eksistē vairākas versijas par to, kā ir radies jūras nosaukums, bet neeksistē neviens fakts, kurš apliecinātu šo vārdu patiesumu.

Visā savā eksistēšanas laikā, Sarkanā jūra, neskatoties uz to, ka ir visjaunākā jūra, ir piedzīvojusi daudz izmaiņu un kataklizmu. Pasaules okeāna līmenis, visu 25 miljonu gadu laikā svārstās, tas nav nekāds brīnums, jo tas notiek arī pašlaik, kūst ledāji, veidojas jauni, ūdens līmenis okeānos gan ceļas, gan krītas, tas var nokristies gan par desmitiem metru, gan par simtiem metru. Tiklīdz, Pasaules okeāna ūdens līmenis kritās, tā Sarkanā jūra pārvērtās par sāļu ezeru, kurā sāls daudzums koncentrācija uz vienu litru bija daudz augstāka nekā Nāves jūrā. Par laimi, mums tas šobrīd nedraud.

Zinātnieki ir secinājuši, ka savas pastāvēšanas laikā, Sarkanā jūra, samērā bieži ir zaudējusi “sakarus” ar Pasaules okeānu un tāpēc tās piekraste, bieži vien, izžuva un tika pārklāta ar sāli. Rezultātus mēs redzam arī mūsdienās – Sarkanās jūras piekrastē nav sastopama daudzveidīga daba un slāpes nevar dzesēt ar avota ūdeņiem. Ūdenim, kurš atrodas pazemē arī ir sāļa garša. Pat lietus laikā, augsne pie Sarkanās jūras, nesaņem dzīvinošo veldzi, tāpēc ka arī lietus ūdens, tieši tāpat, kā jūra un avoti ir sāļš.

Turpinājums nākamajā rakstā.

Sarkanā jūra (turpinājums)

Sarkanās jūras mežs
Jā, tieši tā, Sarkanajai jūrai ir savs mežs, kurš atrodas jūras ziemeļu daļā un sastāv no mangrovju audzēm. Tas ir vienīgais augs, kurš ir spējīgs augt sāļa ūdenī un kura sakņu sistēmai, visu laiku nav nepieciešams skābeklis.

Šis brīnumainais augs, ir spējīgs sāls pārpalikumus izvadīt caur lapām, bet dzīvinošais mitrums ir spējīgs pabarot koksni. Augs veido tādas audzes, ka cilvēkam, izspraukties caur tām ir diezgan sarežģīti, nu bet ja tomēr nejauši gadās tādās nokļūt, tad bez apkārtējo cilvēku palīdzības izkļūt no tām, praktiski nav iespējams. Sarkanās jūras mangrovju audzēs mīt liels skaits jūras dzīvnieku un putnu, ar kuru novērošanu nodarbojas rezervāta ornitologi un zoologi.

Ja runājam par Sarkano jūru, tad ir jāsaka, ka tā ir visīstākā paradīze daiveriem, zvejniekiem un cilvēkiem, kuri nodarbojas ar zemūdens medībām un tas nemaz nebūs pārspīlēts. Vajag tikai uzlikt ūdenslīdēja masku, paņemt gaisa cauruli un jau pie pašiem jūras krastiem jūs varēsiet ieraudzīt, galvu reibinošo, zemūdens pasauli – koraļļus, jūras ežus, zivis, utt.

Brīžiem pat liekas, ka visas zivis sacenšas savā starpā, kura tad no tām būs viskošākā un neparastākā. Siltais un kristāldzidrais ūdens, ļauj Sarkanajā jūrā dzīvot lielam skaitam, gan floras, gan faunas iemītnieku. Zemūdens dzīve šeit ir ļoti aktīva pat nakts stundās.

Uz doto brīdi, zinātniekiem, kuri pēta Sarkanās jūras dzīles, ir izdevies konstatēt un aprakstīt gandrīz 1 500 bezmugurkaulnieku un gandrīz tikpat daudz zivju sugu. Sarkanās jūras ūdeņos dzīvo gandrīz 300 koraļļu veidu, kuru vairošanās process rada fantastisku gleznu.

Milzīgie bruņurupuči un draiski delfīni, lieliski papildina brīnišķīgo ainavu un stāsta tūristiem par to, ka viņi ir nokļuvusi vietā, kur zemūdens dzīvē, paveras cilvēka acu skatienam, visā tās skaistumā.

Savukārt, ihtiologi uzskata, ka mūsdienās ir atklāts ne vairāk par 60% Sarkanās jūras iemītnieku. Vislielākais, unikālās jūras dziļums, ir trīs metri, bet tas nozīmē, ka lielākais vairums dziļūdens zivju, mūsdienu zinātniekiem nav zināms. Pagaidām ir atklātas tikai četrdesmit trīs zivju sugas, kuras dzīvi dziļajos ūdeņos. Turklāt, Sarkanā jūra, zinātniekiem izvirza aizvien jaunus uzdevumus. Līdz pat šim brīdim, neviens zinātnieks nevar izskaidrot, kāpēc, aptuveni 30% jūras ziemeļu daļas iemītnieku nav spējīgi dzīvot citā jūras daļā. Rodas iespaids, ka kaut kāda neredzama robeža neļauj jūras iemītniekiem pārvietoties no ziemeļiem uz dienvidiem. Ja runājam par ķīmisko ūdens sastāvu un temperatūras režīmu, tad ir jāsaka, ka visos apgabalos tas ir gandrīz identisks.

Neskatoties, uz paradīzi, kura valda zem ūdens, sarkanā jūra slēpj sevī arī ļoti daudz briesmu. Piemēram, pieskarties koraļļiem vai dīvainajām medūzām ir stingri aizliegts, par to ir rakstīts gandrīz visos tūristu bukletos. Jūras eža vai zemūdens čūskas kodiens var izraisīt apdegumu vai alerģisku reakciju, kā arī lielu asiņu zudumu un beigties pat ar nāvi.